Dzejnieka sirds



Nedzejiski dzejiski, mazliet pat crazy,
Top jauna dzeja kā viegla deja,
Kā pieneņu pūka, kā mīļotās skūpsts
Rindās guļ sirds un dvēseles prieks.

Slima suņa murgi - tā saka dzejnieks,
Izliekot pieredzi, sāpi un rūgtumu.
Dvēseles dziļumu striptīza dejā,
Kailumā visā kad atklājas sirds.

Kāds saka - Dzeja, dvēseles dzeja.
Cits, nievīgi smīnot - Tas neder nekam.
Pareizi, nepareizi... Vai nav vienalga,
Ja neradīt nespēs dzejnieks nekad.

Slima suņa murgi - tā saka dzejnieks.
Varbūt dzīve kailumā visā.
Paradīze, elle, gaismā un tumsā,
Kurai gājis cauri viņš pats.

Nedzejiski dzejiski, mazliet pat crazy,
Kaila kā pusnaktī mīļotās skūpsts.
Gaisma un ēna, skarba un maiga,
Dzejnieka dzeja kā paša sirds.
/Egils Dambis/​