Staigules smaids, valšķīgi kairs,
Aicina pirkt baudu par naudu.
Mazlietiņ mīlas un varbūt laimes,
Ilūziju, naktī, ka nebūsi viens.
Izgaist staigules vijīgais stāvs,
Uz piekšu dzen to vienkārši darbs.
Tīkams, netīkams kas kuram daļas,
Laika līdz rītam vēl ļoti daudz.
Bābeles tornis, valodu sajaukums,
Iekāres skatieni, slienainas lūpas,
Pavada staigules izkopto gaitu,
Nogurumu, kurā neredz neviens.
Nauda jau nesmird - asaras krīt,
Vēl bērni guļ, nav pienācis rīts.
Algotā darbā par nieka grašiem,
Par kuriem visi vien nicīgi smej.
Uzaustošs rīts, nokārta galva,
Staigule mājās pie bērniem steidz.
Samīļot, miegā noglāstīt galvu,
Asaras rijot, ko neredz neviens.
/Egils Dambis/