Piedod, ka mīlot saglabāt nespēju
To, kas kā likteņa dāvana dots.
Pats savu kaislību, dēmonu varā
Zaudējot visu, kas patiesi īsts.
Piedod, ka mīlot dedzinu tiltus,
Cerot, ka tā Tev vieglāk var kļūt.
Nezinot, kuram vairāk mums sāpēs,
Bet zinot - ar mani grūti Tev būs.
Piedod, ka mīlot nespēju saprast,
Ka cienīgs Tevis nevaru būt.
Tāpēc es šodien dedzinu tiltus,
Lai mīlot varu Tev brīvību dot.
Piedod, ka mīlot sakožu zobus,
Asaras manas lai neredz neviens.
Atlaižot Tevi, tāpēc ka mīlu,
No sirds visas vēlot laimīgai kļūt.
/Egils Dambis/
P.S. Nekā personiska, un lūgums visiem lasītājiem nesaistīt katru uzrakstīto darbu ar autoru pašu!