Kāds audzē rozi, rūpējas, kopj,
Cits, ieminis dubļos, garām tai skrien.
Kāds, mīlestību atradis, stāv par to, krīt,
Cits neredzot, nejūtot garām tai iet.

Kāds cilvēku mīļoto slavē, ne peļ,
Cits nievājot gaida, kā iekost vēl.
Kāds par to rūpējas, sargā un kopj,
Cits attiecību vidū pats kapu rok.

Kāds draugam vienmēr palīgā ies,
Cits grūtā brīdī aiz muguras ries.
Kāds, draugu glābjot, ugunī skries,
Cits nepazīs vairāk un tikai smies.

Kāds audzē rozi, rūpējas, kopj,
To vienīgo, kuras dēļ dzīvot ir vērts.
Cits malduguns gaismai pretī vien skries
Un dzīvei pāri kā taurenis ies.
/Egils Dambis/