Saules meitu gudrība


Iepīšu bizēs saulstaru vienu,
Zvaigzni no debesīm, matos lai mirdz.
Pusmēness saktu likšu pie krūtīm,
Sapņu sagšā kad ietērpšos es.

Mīļotam veltīšu burvīgu smaidu,
Kāds saules meitām dzimstot jau dots.
Ar vēja glāstiem apskaujot viņu
Sapnī, kad šonakt nāks viņš man līdzi.

Zemes meitām grūti to saprast,
Ka mīļums var tikai no mīļuma nākt.
Ar labām domām dzīparu vijā,
Kad zemes dēliem tīklus tās auž.

Mirdzēs matos man viena zvaigzne,
Sapnī kad saukšu sev mīļoto līdzi.
Ar vēja glāstiem un sauli acīs
Zemes meitām dēlus laupīšu es.

Tā bijis vienmēr un vienmēr tā būs,
Ko viena pels, citai par mīļoto kļūs.
Ja mācēs viņa kā saules meita,
Uz sapni savu to aizvest sev līdzi.
/Egils Dambis/