Nepateiktie vārdi
*******
Es rakstīšu Tev vēstuli bez vārdiem...
Es rakstīšu to uzlecošās saules staros.
Es rakstīšu to Tavas rīta kafijas smaržā.
Es rakstīšu to rīta vēja brāzmās.
Es rakstīšu to koku lapās un ziedu krāšņumā.
Es rakstīšu to ielas skaņās un lauku klusumā.
Es rakstīšu to Tava sargeņģeļa pieskārienā.
Es rakstīšu šo vēstuli bez vārdiem Tavā un manā sirdī...

Ir tik daudz neizteiktu vārdu,kurus rakstīšu šai vēstulē bez vārdiem.
Par Tevi un mani,
Par to,kas nebija,bet varēja būt,
Par to,kas tikai būs,un to,kas aizgājis uz neatgriešanos.
To nevarēsi paņemt rokās un lasīt,
To varēsi tikai sajust,sajust sev visapkārt,sajust katrā savā ikdienas solī.

Tu noteikti saņemsi šo vēstuli bez vārdiem.
Saņemsi,ja sajutīsi...sajutīsi ar sirdi.
Un tikai sajūtot spēsi izlasīt...vēstuli bez vārdiem,kurā ir tik daudz nepateiktu vārdu.
Es negaidu atbildi Tavu,
Vēlos lai Tu zini:
Ka ir vēstules bez vārdiem,
Vēstules kā eņģeļa pieskāriens,
Vēstules,kuras izsaka daudz vairāk,kā vārdi,kas ir tikai vārdi.
Vēstules kuras var tikai sajust un izlasīt ar sirdi...
/Egils Dambis/ 2011.g.