Pāriet pār tiltu, sagrauto kādreiz,
Var tikai spēcīgs, nobriedis prāts.
Piedošanu palūgt, krāsmatām cauri,
Var tikai stiprāks par naidu gars.
Iziet krāsmatām, gruvešiem cauri,
Mīlestībā tiltu no jauna celt,
Aizvainojumu atmest, pasniedzot roku,
Var tikai patiesi mīloša sirds.
Sabrucis tilts - tas vēl nav viss,
Upe ir viena, bet cilvēks jau cits.
Pat, ja tam tiltu neuzcelt vairs,
Veltīgs nebūs bijis šis laiks.
/Egils Dambis/