Kāda meitenīte bija padzirdējusi, ka ir uguns okeāns, un ilgu laiku to meklēja, līdz beidzot saprata, ka uguns okeāns ir visas cilvēces mīlestības uguns.Un, jo vairāk šādas uguns, jo veselāka planēta. Un tad par meitenītes dzīves mērķi kļuva šīs uguns savākšana pa kripatai vien, pamodinot cilvēka sirdī mīlestību. Viņa devās pasaulē un cilvēkiem sacīja: "Tev ir dzīva sirds un tajā - mīlestības dzirksteles. Tā dedzina gan tevi, gan pasauli!" Ja kādam šo dzirksteļu nebija, viņa dāvināja tās, paņemot no savas sirds, kas pakāpeniski pārvērtās par mīlestības okeānu, tāpēc, ka ir tā:jo vairāk labuma dosi pasaulei, jo vairāk arī saņemsi.
(S.Altaisa)