Caur zvaigznēm uz ērkšķiem
Nāk dvēseles dzimstot,
Iedzimstot, piedzimstot cilvēka miesā.

Uz zemes šīs grēcīgās
Pieredzi mācīties,
Kuru tās vēlāk sev aiznesīs līdzi.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm,
Tās dosies atkal,
Kad zemes uzdevums būs godam veikts.

Tā iekārtots visumā mūžīgi mūžos
Laika samsaras ritenī
Ir dvēseļu ceļš.

Caur zvaigznēm uz ērkšķiem,
No ērkšķiem uz zvaigznēm,
Tās riņķo pa apli un nemirst nekad.
/Egils Dambis/