Skrien sapņi kā kumeļi balti,
Tiem krēpēs šalc cerību vējš.
Vairs nespēj tos apturēt nievas,
Aiz muguras ko viņiem teic.

Tie paši sāk lemt savu ceļu,
Kad prāts brīvi atlaidis tos.
Un neklausās vairāk pat citos,
Kuru nievas tos galināt spēj.

Kā savvaļas zirgi sapņi ir brīvi,
Tos piepildīt var tikai vējš.
Zinot visu par cerību sapņiem,
Kas tālāk kā kumeļi skrien.

Brīvos sapņos vieta ir visam,
Ko nespēj aptvert pat prāts.
Kā kumeļiem baltiem skrienot,
Viņu krēpēs šalc cerību vējš.
/Egils Dambis/