Atnāc šo nakti vēl vienu vienīgu reizi,
Spožas rasas lāses debesīs apskatīt,
Zem mirdzošiem pilieniem valsi uzdejot,
Mēness, lai mums šonakt ceļu izgaismo,

Kā toreiz pavisam jauniem, trakiem esot,
Debesu dimantus saujām varējām grābt
Aizmest mēnesim tos riekšavām atpakaļ,
Lai nesmejas par mūsu nakts kāzu valsi.

Mendelsona maršu mums spēlēja zvaigznes,
Un nakts klusums - nakts klusums bezgalīgs..
Vien mēness smējās - ''Ko tie trakie dara,
Kāzu naktī zem zvaigznēm valsi dejo...?''

Atnāc šo nakti vēl vienu vienīgu reizi,
Spožas rasas lāses debesīs apskatīt,
Pasmiesimies abi mēnesim par godu,
Zem mirdzošiem pilieniem valsi dejosim.
/Egils Dambis/