Sieviete dejā kā atvēries zieds
Visdziļākā būtībā izdejo sevi.
Dabiskā skaistumā, grācijā, spēkā,
Sievišķībā visā no dabas kas dots.

Vēl varbūt tikai auļojošs zirgs
Tik dabiskā skaistumā māk izpaust sevi.
Kā sieviete dejā un atvēries zieds,
Ar vēju krēpēs auļos kad skrien.

Sieviete dejā ir mākslas darbs īsts,
Un kumeļš, un zieds, kuru glezno pats Dievs.
Kas var būt skaistāks uz pasaules šīs
Kā sieviete dejā un atvēries zieds?
/Egils Dambis/