Ziemeļnieces skaistums un acu skats,
Ziemeļnieces skaistums un acu skats,
Valdzinājums, kurš no tevis tā plūst.
Vienaldzīgu nespēj atstāt nevienu,
Kam, tevi redzot, sirds vaskā kūst.
Ārējais saltums un karstās asinis
Tevī kā ledājs liesmojot kūst,
Kad satiec tu savu vienīgo, īsto
No mīlestības trīc tava satrauktā sirds.
Daudzi nāk sirdi likt tev pie kājām,
Iekārē degot, kā sveces kūst.
Pieprasa, lūdzas, apsola un sola
Visu, ko vēlēsies vien tava sirds.
Tava pašcieņa, prāts, skaistums un skats,
Ziemeļnieces valdzinājums, lepnums un gods
Atgrūž ik katru malduguns lūgumu,
Kurā nav patiesība un tīra sirds.
Ziemeļnieces skaistums, svētība, lāsts,
Iekārot tevi tik daudziem liek.
Izredzēto gaidīt un atdot tam sirdi,
Pār kuru valdonīgs nebūs tavs prāts.
/Egils Dambis/