Ar tevi kopā ieiesim pļavā
Sapņu ziedus un cerības plūkt.
Bet savas ilgas atdosim smilgām,
Lai netraucē abiem kopā mums būt.

Tā pļava ir tevī, tā pļava ir manī,
Kur sapņu ziedi un cerības dzimst.
Pilna ar ilgām un vilšanās smilgām,
Kas traucē vēl abiem laimīgiem būt.

Es sargāšu tavu, tu sargāsi manu -
Pļavu, kas ir katrā no mums.
Ziedoša, skaista sapņos un cerībās,
Mīlestībā koši kas tikai var plaukt.

Pasniedz man roku un iesim kopā
Pļavā, kur sapņi un cerības zied.
Plūksim tos abi paši priekš sevis,
Lai kopā mēs varam laimīgi būt.
/Egils Dambis/