Piedod, ka neesmu pareizs,
Ka nemāku mīlēt Tevi, kā vēlies,
Piedod, ka eņģelis neesmu,
Tikai cilvēks grēcīgs un mazs.

Piedod, ka mīlu kā māku,
No sirds visas, dvēseles savas,
Ka vienkāršs vīrietis esmu,
Kas mīl, cik ļauj viņa sirds.

Piedod, ka grēcīgs es esmu,
Ka neesmu es pūkains un balts,
Ka dzīvoju dzīvi kā cilvēks,
Kam cilvēcisks grēks nav svešs.

Piedod ka esmu kāds esmu,
Un savādāks nevaru būt,
Ka mīlu Tevi es visu,
Nezinot, ka svešs esmu Tev.
/Egils Dambis/