Tu vēlējies lai klusi aizeju pie Tevis,
Un maigi noskūpstu,
Kā siltu vēsmu sajūtot
Tu vēlējies lai piekļauju Tev savu vaigu,
Un klusi ausī iečukstu,
Vārdus,ko tik ar sirdi klusumā var dzirdēt,
Tu vēlējies lai atnāku pie Tevis,
Un viegli,viegli pirkstiem skaru Tavu galvu,
pašu nemanot savu siltumu Tev sniedzu.....
Tu vēlējies lai atnāku pie Tevis,
Un Tevi samīļoju...
Es sadzirdēju Tevi,
Jo Tava vēlme bija nākusi no sirds......
Un vakarā,kad jau biji iemigusi,
Kāds eņģelis pie Tevis ieradās,
Noglāstija liegi ar savām spārnu vēdām,
Ietina vieglos skūpstos,kā baltu ābeļziedu putenī
Sasildīja Tavu nosalušo dvēseli,
Sasildīja un samīļoja Tevi pašu.
Kā kādreiz māte bērnībā,
Kā sirdsmīļotais briedumā........
No rīta mostoties Tu sajuti rozes smaržu vien,
Sev blakus ķiršsarkanu rozi pamanot,
Sajuti vārītas kafijas rūgto aromātu,
Un neziņā pašūpoji galvu -
Vai tas bij tikai sapnis?
Tad atcerējies,ka sapņi netiek cilvēkam doti,bez iespējām tos piepildīt.
/Egils Dambis/