Skatiens - tas izsaka tik ļoti daudz,
Skatiens, kā tukšums bezdibeņa dzīlēs,
Skatiens, no kura skrien šermuļu trīsas,
Vai, kurā veroties, var pazust prāts.

No skatiena pirmā mīlestība rodas,
No cita pārņem nesaprotamas šausmas,
Var skatiens glāstīt, vai siltumu dalīt,
Var arī kā adatas durstīt un dzelt.

Skatiena spēks un skatiena maigums,
Reizēm par cilvēku saka tik daudz,
Paver priekškaru dvēselei kailai,
Un sirdij katarsē izģērbties liek...

Acis var melot, skatiena izteiksme - Nē,
Tā atklāj cilvēka visdziļāko būtību,
Emociju viļņus garastāvokļa brīžos,
Un to, ko reizēm, viņš noslēpj pats sev.
/Egils Dambis/