Mīlestības plīvurā ievijas mirkļi,
Kuros kā krellēs nodzīvots mūžs.
Ar saviem priekiem, bēdām un skumjām,
Kas dzīvot man licis un arī just.

Mīlestības plīvuram pārklājot dzīvi,
Mīlestības caurvīts bijis mans mūžs.
Pasauli mīlot un cilvēku katru,
Ar kuru reiz tikties man dzīvē bij lemts.

Mīlestības plīvurs ir remdējis sāpes,
Bezcerības depresijā neļāvis krist.
Ietinot sevī kā mazu bērnu,
Sirdī mieru ir spējis man nest.

Mīlestības plīvuru novēlu katram,
Ik mirkli, ik brīdi ko dzīvot ir lemts.
Ar visu daudzkrāsu sajūtu gammu,
Ko tikai mīlot cilvēks var just.
/Egils Dambis/