Piezīmes rakstītas salvetes malās,
Kā baltas kaijas ceļo man līdzi.
Iesāktas vēstules, aprautas domas,
Kas par dzeju varbūt reiz kļūs.

Piezīmes rakstītas rudeņa lapās,
Kā krāsu gamma ceļo man līdzi.
Reizē ar vēja virpuļiem domās,
Dzejas rindās varbūt reiz guls.

Piezīmes rakstītas sniegpārslās baltās,
Kā ziemas sniegi ceļo man līdzi.
Domu kupenās atstājot pēdas,
Kas par dzeju varbūt reiz kļūs.

Piezīmes rakstītas dziļi man sirdī,
Kā pati mīlestība ceļo man līdzi.
Kupenu baltumā, daudzkrāsu gammā,
Par vēstuli mīļotai dzejā reiz kļūs.
/Egils Dambis/