Kaut vēlreiz noticēt spētu
Un sirdī sev uguni kurt.
Kas liesmojot lika pie Tevis
Iet man un nepagurt.

Reizē ar sniegu un vēju
Mīlestības sniegpārslām snigt.
Iesniegot Tavā sirdī,
Baltā kupenā abiem mums krist.

Nu sirdī ir tikai ogles,
Kas lēni un sāpīgi gruzd.
Nespējot noticēt vairāk,
Ka liesmot var kādreiz sirds.

Aizejot reizē ar vēju,
Tev nebija sniegpārslu žēl,
Kas krita reiz Tavā sirdī,
Lai iemīlot pārklātu to.

Nav vairāk kupenu balto
Un nesnieg sniegpārslas vairs.
Jo pelnus no mūsu sirdīm
Aiznes pasaulē neticot vējš.
/Egils Dambis/