Izlasi mani, lasot starp rindām,
Ieraugi to, ko neredz neviens.
Neklausies tajā, ko saka citi,
Kas rindās ielikto, vēl nesaprot.

Nesāc lasīt mani no beigām,
Tā šodiena mana, ne ietais ceļš.
Lasi no sākuma, no pirmā burta,
Un redzēsi, kam ir cauri jau iets.

Lasi ar sirdi! Mierīgi, lēni.
Tad, rindās slēptais, atklāsies tev,
Redzēsi visu dvēseles dziļumu,
Ko ārēji neredz it neviens cits.

Kad mani patieso izlasīt spēsi,
Izlem, vai vajadzīgs esmu es tev.
Tāds, kāds es esmu, ne kādu redz citi,
Kas, rindās ielikto, vēl nesaprot.
/Egils Dambis/