Maigumā tīts, sudrabā vīts,
Nāves un dzīvības pavediens īsts.
Mātes un bērniņa trauslākā saikne,
Ko nevar sajust no malas kāds cits.
Miesa no miesas, asinis vienas,
Neredzams pavediens caur mūžu vīts.
Savieno māti ar bērniņu savu,
Kuru tā mīlēt nespēs kāds cits.
Gadu no gada mūžā un aizmūžā
Smalkais pavediens vienmēr nāk līdzi.
Mīlestības caurvīts rītos un vakaros,
Ko nekad nespēs pārraut kāds cits.
Māte un bērns - nešķirams viens,
Laikos un aizlaikos, bērnībā, pusmūžā,
Mīlestības augstākā dievišķā saikne,
Ko nekad nespēs saprast kāds cits.
/Egils Dambis/