Man nepiedos Dievs, ja palikšu viens,
Ja zaudēšu tevi, kad dzērves kliedz.
Ja nespēšu pieņemt gaismu un ēnu,
Kuru tas mācot caur tevi sniedz.
Man nepiedos liktenis atgrūžot tevi,
Mīlestību, kurā ir tava sirds.
Mācot pieņemt tevi kā sevi
Gaismā un ēnā, kas atnāk tev līdzi.
Man nepiedos eņģeļi baltie un svētie,
Sargeņģeļa vaigu ēna tad klās,
Ja nespējot iemīlēt zaudēšu tevi,
Ar kuru tie mezglā man likteni sien.
Man nepiedos Dievs atgrūžot tevi,
Šķīstītava tad būs jāiziet man
Tepat uz zemes liesmās un kaislē,
Ja zaudējot tevi es palikšu viens.
Man nepiedos liktenis, eņģeļi, Dievs,
Ja nespēšu caur tevi mācību gūt.
Mīlestību pieņemot gaismā un ēnā,
Arī kad dzērves rudenī kliedz.
/Egils Dambis/