Es gaidu zvanu no tevis,
Tik ļoti gaidu, ka sāp,
Sirds satraukti krūtīs sitas
Un ārā no mutes kāpj.

Es ļoti, ļoti vēl gaidu,
Vēl sirdī ugunskurs deg.
Vēl nelīst pār vaigiem asr'a
Vien elsas dvēselē sāp.

Gaist klusumā mani sapņi -
Ilgāk gaidīt nav vērts.
To vienīgo zvanu, ko gaidu,
Bet varbūt negaidu vairs.

Tomēr es ļoti gaidu,
Un sirdī man sevis ir žēl,
Jo cerību pelnos sapņi
Zvanu gaidot vēl kvēl.
/Egils Dambis/