Tā meitene, kas mani mīlēja vakar,
Šodien ar miesu pieder jau citam.
Ne man viņu tiesāt, sodīt vai nievāt,
Sirds akas grodi, ja puvuši tai.
To meiteni, kuru es mīlēju vakar,
Šodien vienalga mīlu vēl es.
Kaut arī viņa pieder jau citam,
Sirds akā manā joprojām tā būs.
Tā meitene, kas mani iemīlēs rīt,
Varbūt jau parīt piederēs citam.
Ar savu miesu, sirdi un dvēseli,
Sirds akas grodi ja puvuši būs.
To meiteni, kuru es mīlēšu rīt,
Parīt vienalga mīlēšu es.
Pat ja viņa jau piederēs citam,
Sirds akā savā veldze man būs.
/Egils Dambis/