Dievs, atļauj šo dienu dzīvot bez sāpēm,
Nav spēka vairs turēt, sirds mana gurst.
Vājš kļūstu garā sāpju ielejas dziļumā,
Kurām ne gala, ne malas vairs nav.
Dievs, tikai uz dienu noņem man sāpes,
Elpu lai atvilkt varu un lūgt.
Lūgt par tiem, kam grūtāk par mani,
Kuriem pat pēdējā ticība zūd.
Dievs, spēcini mani garā un miesā,
Svētību savu pār mani lej.
Pacel uz baltiem eņģeļu spārniem,
Augstu tik augstu, kur sāpju vairs nav.
Dievs, atļauj šo dienu dzīvot bez sāpēm,
Dvēselei veldzi un miesai man sniedz.
Tikai kaut dienu, kaut vienu dienu,
Izjust, ka sāpju vairāk man nav.
/Egils Dambis/