Visskaistākie vārdi birst naktī,
Pirms uzausis vēl nav rīts.
Zvaigžņu čukstos dzimst dzeja,
Nakts klusumā ko sadzirdēt var.

Tā nāk no dvēseles dzīlēm,
Sirds slēptāko kambaru sienām...
Varbūt ka zvaigžņu čukstos,
Atbalss no dvēseles skan...

Kur rodas un piedzimst dzeja,
No kurienes vārdi šie nāk?
Vai tiešām caur zvaigžņu čukstiem
Sirds valoda skanēt var sākt?

Kurš naktij to pateikt varēs,
Pirms uzausis vēl nav rīts?
Vien zinu - tie nenāk no prāta,
Zvaigžņu čukstos dvēsele skan.
/Egils Dambis/ 2012.g.