Skaistāks par devīto vilni ir vilnis,
Mīlestības pilnā sirdī kas plūst.
Noslaukot šaubas un akmeņus ceļā,
Traucē, kas cilvēkiem tuvākiem būt.
Rūpēs par otru, saskaņā, mierā,
Mīlestības vilnis abos kad plūst.
Asumus gludinot patiesā cieņā,
Palīdz kopā tiem laimīgiem kļūt.
Mīlestības vilnim ieplūstot sirdī,
Cilvēks var palikt un viens arī būt.
Egoisma ilūzijas atmetot malā,
Kas pretī no otra liek gaidīt kaut ko.
Mīlestības vilnim nav rozā briļļu,
Pieņemt tas māk un pateikties prot.
Likteņa dāvanai mūžības krellēs,
Kurā var dzīvot un laimīgs pat būt.
Skaistāks par devīto vilni ir vilnis,
Mīlestības pilnā sirdī kas plūst.
Attīrās tīrāks tad dvēselē cilvēks,
Iegribu dubļos vairs nespējot būt.
/Egils Dambis/