Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertā
16 attēli • 7 video • 6. jūl 2018 01:48
Koncerta atklāšanā skanēs Jurjānu Andreja "Latvju Vispārīgo dziesmu svētku maršs”, ko komponists sacerējis 1880.gadā, un arī šajos Dziesmu svētkos tas dos nepieciešamo noskaņu visam vokālsimfoniskās mūzikas koncertam. Pie diriģenta pults Imants Resnis. “Nu tā jau ir tā mana lielā atbildība, ar to jāsāk koncerts, tas uzdod toni. Protams, nervozēju, atbildība lieta. Vienmēr ir tehniskas problē...VairākKoncerta atklāšanā skanēs Jurjānu Andreja "Latvju Vispārīgo dziesmu svētku maršs”, ko komponists sacerējis 1880.gadā, un arī šajos Dziesmu svētkos tas dos nepieciešamo noskaņu visam vokālsimfoniskās mūzikas koncertam. Pie diriģenta pults Imants Resnis. “Nu tā jau ir tā mana lielā atbildība, ar to jāsāk koncerts, tas uzdod toni. Protams, nervozēju, atbildība lieta. Vienmēr ir tehniskas problēmas, jo nevar zināt, kā skan tur tālāk zālē,” atzīst Imants Resnis. “Tad jāmēģina ar kādu maņu nojaust, kā vajadzētu.” Viņš atminas, kā maršs spēlēts arī padomju gados, gan neatskaņojot “Dievs, svētī Latviju!”. Viņš arī laikmetu mijā diriģējis šī skaņdarba atskaņojumu. Pusotrs tūkstotis dalībnieku būs latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertā, kas ir tradicionāla Dziesmu svētku sastāvdaļa. Iepriekš tie notikuši dažādās vietās, piemēram, Rīgas Sporta pilī, Nacionālajā operā, bet jau otro reizi Dziesmu svētku laikā koncerts skan "Arēnā Rīga". Arī 5.jūlijā. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, režisors Dāvis Sīmanis, scenogrāfs Ivars Noviks, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, tekstu autors Orests Silabriedis, bet stāstnieks – Kaspars Znotiņš. Bet kā orķestra mūziķi izjūt Dziesmu svētkus, kur rod vajadzīgo noskaņu? Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Ēriks Kiršfelds bilst, ka atklāšanas koncertā bijusi svētku noskaņa un noteikti būs arī vokālsimfoniskās mūzikas koncertā. “Ar kolēģiem spriedām, ka uz nākamiem svētkiem vajadzētu kādā korī iestāties un izbaudīt tās sajūtas, jo tie ir īstie svētki,” bilst Ēriks Kiršfelds. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga šajā koncertā diriģēs vienu no pazīstamākiem skaņdarbiem – Jāņa Ivanova Čella koncerta lēno daļu kopā ar čellisti Kristīni Blaumani. “Domāju, tā sajūta, ka vadi milzīgu kolektīvu un daudzi faktori jāņem vērā, atšķiras no ierastā koncerta diriģēšanas,” atzīst Andris Poga. Tas būs vienīgais svētku notikums, ko diriģents izbaudīs klātienē. “Šī nedēļa ir visai tautai patriotisks brīdis. Atceros no bērnības, kad dziedāju kopkorī lielajā estrādē, tā ir tradīcija, ko saglabā pati tauta, kura attīstās un mainās līdzi laikam. Tā ir tradīcija, kurai novēlu ilgus gadus,” bilst Andris Poga. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš atklāj, kā iecerēta programma: “Programmas uzbūve un saturs ir veidoti, izejot cauri Latvijas mūzikas vēstures ekskursam, [spēlēsim] tos opusus, kas ir iemīļoti un zināmi, tajā pašā laikā pieskaroties jaunām lietām. No Jurjānu Andreja un Jāzepa Vītola līdz Ērikam Ešenvaldam un Artūram Maskatam iziesim retrospektīvā veidā, kas, protams, veido arī muzikāli dramaturģisko uzbūvi,” atzīst Mārtiņš Ozoliņš. Ēriks Ešenvalds tieši šim koncertam un domājot par lielu izpildītāju sastāvu, ir radījis jaundarbu “Jūras sidrabs”. No trimdas autoriem koncertā skanēs Tālivalža Ķeniņa Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un orķestrim, to diriģēs Gintars Rinkevičs. Bet pavisam šajā koncertā pie diriģenta pults stāsies 12 diriģenti. "Mēs mēģinām publiku iepazīstināt ar jaunām lietām, kas neskanēja iepriekšējā Dziesmu svētku lielkoncertā,” uzsver Mārtiņš Ozoliņš. Par to varēs pārliecināties 5. jūlija vakarā gan klausītāji klātienē "Arēnā Rīga", gan skatoties tiešraidi Latvijas Televīzijā vai sabiedrisko mediju atskaņotājā replay.lv. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesm…
Zolīte
Zole
biezpientēva ticīgo brālība
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
Meklēju. Piedāvāju.
Pagānu pagrīde
