Vēl viena diena krīt akā bez dibena,
Mūžībā pazūd, lai neatgrieztos nekad,
Mīlējis esi, vai raudājis, skumis,
Tam nozīmes nav, tās atmiņas vien...

Pazūd diena pēc dienas mūžības akā,
Kā zvaigžņu krelles visuma ceļā,
Kur laika vairs nav, ir tikai šis brīdis,
Kad vari vēl elpot, dzīvot un mīlēt.

Arī rītdiena pazudīs akā bez dibena,
Lai kā gribi noturēt, to iespējams nav,
Apturēt laiku, lai paliktu mirklī,
Var tikai mīlot kad apstājas laiks.

Izstiept laiku, vai arī to zaudēt,
To izlemt vari tikai Tu pats,
Piepildīt dienu līdz pēdējai sekundei,
Vai vienkārši palaist mūžības vējā.

Izdzīvo dzīvi, tā dota ir vienreiz,
Kad atnāksi atkal, tas būs jau kas cits,
Izmanto dāvanas, ko Dievs Tevi ir devis,
Nevis akā bez dibena iznieko to.
/Egils Dambis/