Gaisā dūjām pacelties, debesīs saskrieties,
Cilvēkiem diviem dzīves krustcelēs tikties,
Kad ceļu tik daudz, varbūt viens kopā ejams,
Ja vien sirds sirdi sadzirdēt, saprast spēs...
Ja vien sapnis ar sapni saskarsies,
Kā dūjas vienas sapņu debesis sev atradīs,
Lai ceļa mērķis vienots kļūst, ja abi blakus ies,
Un acu skats uz horizonts vienu pavērsies.
Nakts vientulība vairāk netraucēs un nebaidīs,
Pa vienu ceļu ejot abiem zvaigznes atmirdzēs,
Un mēness iedrošinot viņiem silti uzsmaidīs,
Kad jūras viļņi paklausīgi abu priekšā nogulsies.
Vai dzīves krustceles reiz divus kopā savedīs,
Kā dūjas debesīs tie abi varēs saskrieties,
Ar sapņiem saskarties un sirdīm saprasties,
Viens horizonts pa ceļu abus aicinās sev līdzi?
/Egils Dambis