Mīlestības taka no manas sirds -
Ir kā vējā ierakstīts stāsts,
Kā viļņu putās dejojošs flirts
Un dzejas rindās iepinies glāsts.

Ledus puķu mežģīņu baltumā
Caur sniegu un kupenām taka šī ved.
Mīlestībai pretī, dvēseli glāstot,
Kā eņģeļa spārna pieskāriens liegs.

Mīlestības taka iesākas sirdī -
Manā un Tavā, un tālāk mūs ved.
Mākot vai nemākot uzrakstīt dzeju,
Tā, neprasot pati, dvēselē dzimst.

Sirdsdurvis verot, parādās taka,
Pa kuru kāds nāk un pats vari iet.
Mīlestību dzīvībai sniedzot un dzejai -
Tīrai kā tikko uzsnidzis sniegs.
/Egils Dambis/