Nakts debesīs iedegas zvaigznes,
Man pasaku stāsta par Tevi,
Par vēju un rudens lietu,
Kurā vientuļa salst Tava sirds.

Nakts mežā, aizskrienot vilkiem,
Mēness sudraba ceļu tiem klāj.
Vien zvaigznēm, stāstot par Tevi,
Sirds gaudot kā vilkam man liek.

Divas vientulības otru dzird naktī,
Kad debesīs iedegas zvaigznes,
Rudens vējā salstošām sirdīm,
Kad vilku gaudas pret mēnesi skan.

Nakts zvaigznes, pasaku stāstot,
Liek sirdīm vienai just otru.
Lai vientulības divas reiz tiktos,
Ceļu sudrabā mēness kad klās.
/Egils Dambis/