Atveru acis un saku - Labrīt!
Mīļotai savai uz pleca kas dus,
Mīlestību sveicu un sauli aiz loga,
Kura man sejā smejoties spīd.
Apskauju bērnus sakot - Labrīt!
Celties laiks mazie, brokastis ēst.
Kafijas kannu vārīties liekot,
Skūpstu vēl mīļotai paspēju sniegt.
Spoguļa atspulgam saku - Labrīt!
Un dienai kā daru to jau ik rīt.
Bērniem saviem un mīļotai savai,
Kuru sejās smaids tagad spīd.
Tev, kas lasa saku - Labrīt!
Mīlestība sirdī tavā lai krīt.
Apskaujot katru mīļoto blakus,
Kuriem pateikt gribi - Labrīt!
/Egils Dambis/