Pie Tevis nāks daudzi mūžību meklēt,
Mieru, kad dzīvē būs apnicis viss.
Kad nesildīs vairāk ne glāsti, ne vārdi,
Un vārti aiz sevis nevērsies ciet.

Pie Tevis nāks daudzi nemiera brīžos,
Kad kamols uz augšu nedienās kāps.
Kad asaru gultnes būs žuvušas sausas,
Un plaisas sirdī liksies kā lāsts.

Pie Tevis nāks daudzi nožēlu meklēt,
Piedošanu lūgt, par vēlu kad būs.
Kad darbu un nedarbu pulkstenis sitīs,
Un dzīve par ceļu Golgātā kļūs.

Pie Tevis nāks daudzi svētību meklēt,
Kad garīgais ceļš par vienīgo kļūs.
Kad asaru plūdi dvēseli skalos,
Un cilvēks no jauna atdzimis būs.
/Egils Dambis/