Viens klaipiņš maizes, Tajā siltums, zemnieka spīts. Sēti, ecēti, audzēti rudzi, Lai būtu milti, maizi ko cept. Viens klaipiņš maizes Sūrā darba priekā nācis, Abās rokās saņemot, Sajust zemes spēku tajās ieplūstot. Daudz ļaužu pabarot tas spēja Divtūkstoš gadus atpakaļ. Kā svēta miesa dalīts tika, Vakarēdiens pēdējais kad bij'. Viens klaipiņš maizes Ziemassvētku galdā likts, Mīlestībā, cieņā dalīts tiks, Ar vārdiem - ''Mīli savu tuvāko!'' Ko ļoti sen kāds laužot darījis. Dod maizi dienišķo mums šodien, Un piedod mums mūsu grēkus... Miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts, Un klaipiņš maizes goda vietā likts. /Egils Dambis/