Mirstu ik brīdi lai atkal dzimtu,
Pārdzimtu, atdzimtu atkal no jauna,
Ik mirkli, ik brīdi kā Fēnikss no pelniem,
Mirklī, kur pagātnes - nākotnes nav.
Tā katru dienu, gadu no gada,
Ik mirkli mirstu lai piedzimtu atkal,
Mīlestības pildīts, apgarots, brīvs
Un savā dvēselē vienmēr vēl dzīvs.
Pagātnes, nākotnes nav šajā mirklī
Nomirstot, piedzimstot - tagad un šeit,
Ir tikai mirklis mīlestības pildīts,
Kurā es esmu tik patiesi dzīvs.
/Egils Dambis/