Smejies vai raudi, lūdzies vai draudi,
Atpakaļ dzīvi nepagriezt vairs.
Pāršķirstot likteņa grāmatas lapas,
Redzi, kas atmiņās sēts ir un pļauts.

Pulksteņa rādītāju pagriežot atpakaļ,
Laiks uz priekšu turpina iet.
Tavs dzīves laiks likteņa grāmatā,
Nākotni, kurā raksti tu pats.

Šodiena ir tava pagātnes nākotne,
Atmiņu apcirknī iebērtais sieks.
Rītdienas ceļu bruģējot šodien,
Atmiņās tavās tas sēts būs un pļauts.

Smejies vai raudi, lūdzies vai draudi,
Atpakaļ dzīvi nepagriezt vairs.
Likteņa grāmatā ierakstu veicot,
Nākotni savu veido tu pats.
/Egils Dambis/