Sanāciet, draugi, pie klāta galda,
Prieks un jautrība apkārt kad dzirkst.
Atnāciet dienās, kad sirds saulē staro,
Kad dāvāt jums varu smaidu no sirds.

Sanāciet, draugi, kad priecīgs ir prāts,
Mīlestība pāri malām kad plūst.
Nāciet, kad pietrūkst jums laba vārda,
Ko katram no draugiem es varu teikt.

Nāciet, kad sirdī iestājies mijkrēslis
Un dzīves nasta par smagu jums šķiet.
Nāciet, kad grūti, kad negribas dzīvot,
Dzīves prieku lai varu jums sniegt.

Nenāciet dienās, kad man ir smagi,
Un dvēselē bezvārdu asaras krīt.
Nenāciet mierināt, kad sirdī smeldze
Man piecelties pašam un tālāk liek iet.

Sanāciet, draugi, pie klāta galda,
Kad man no sevis ir jums ko dot.
Kad varu dalīties priekā un vārdā,
Sāpošas sirdis kas dziedināt prot.
/Egils Dambis/