Kad manis nebūs


Kad manis nebūs nevajag vārdus,
Kurus šodien paspēt var teikt,
Iedvesmas pilnus, labus un mīļus,
Ar kuriem varam viens otru sveikt.

Kad manis nebūs nevajag ziedus,
Kuru skaistums vienaldzīgs būs.
Tos vajag šodien smaržīgus,īstus,
Tā lai dvēsele priecīga kļūst.

Kad manis nebūs nevajag ciemiņu,
Kuru šodien tik ļoti trūkst.
Nevajag sēru, asaru lieku,
Pietiks ja sirdī atmiņas būs.

Kad manis nebūs mīlestība paliks,
Kuru kā mācēju dāvāju es.
Teiktie un neteiktie tie labie vārdi,
Kurus nu vējš mūžībā nes.

Kad mani nebūs nevajag nekā,
Visu vajag šodien ne parīt vai rīt.
Mīlestību, ziedus un labos vārdus,
Kuri kā pērles sirsniņā krīt.
/Egils Dambis/