Nekad nav par vēlu atvainoties, piedot,
Draudzēties, roku bez naida sniegt.
Mīlestībā dzīvot, mīlestību izjust,
Neviens to pasaulē nevar mums liegt.

Nekad nav par vēlu mācīties, zināt,
To kam vēl nespēj noticēt prāts,
Pasauli skatīt ar dvēseles acīm,
Atmetot maldus, kas gadiem krāts.

Nekad nav par vēlu vienkārši dzīvot,
Nemeklēt problēmas, kur viņu nav.
Pasauli pieņemt tās gaismā un ēnā,
Mācīties attieksmi mainīt pret to.

Nekad nav par vēlu vienkārši mīlēt,
Pateikties dzīvības kokam, kas aug,
Negaidot kad reiz trīs saujas smilšu,
Aizmirstībā aizejot, pāri mums klās.
/Egils Dambis/