Spēlējas ēnas acīs Tavās un manās,
Starp viņām uguntiņas sprēgā,
Hipnotizējot vienas otru vēro,
Lūpu kaktiņos viltība mums mirdz.

Kurš pirmais, kurš skatienu novērsīs?
Izsprāgst smiekli, aizturēti, noklusēti,
Ūdens šaltī abus apšļācot, aplejot,
Neatvairāmi sirsnīgi, kā bērnībā.

Pazūd ēnas neviltotos, jautros smieklos,
Velniņi tur tarantellu acīs dejo,
Smejas acis, smejas lūpas,
Smieklus ievij maziņš skūpsts.

Skūpstās acis, skūpstās lūpas,
Augumi sakļaujas, rokām vijoties kopā,
Acis smejas, bez ēnām tajās,
Sirsnīgos smieklos velniņi dejo...
/Egils Dambis/