Vakara saules rietošos staros,
Mīlestības zīmē iegriezās vējš,
Tāpat kā agrāk zem vecās liepas,
Kad abi uz soliņa sēdējām mēs.
Rudens lapas bira no kokiem,
Kā balti sniegi apkaisot mūs.
Tāpat kā agrāk zem vecās liepas,
Mīlestības zīme kad apņēma mūs.
Rietoša saule, uzlecošs mēness,
Mīlestības zīmes rudenīgs skūpsts.
Tāpat kā agrāk zem vecās liepas,
Uz soliņa abus kad vienoja mūs.
Mīlestības zīme nu jau daudz gadu,
Atkal un atkal savieno mūs,
Ik katru rudeni zem vecās liepas,
Kad lapas kā sniegi pāri mums birst.
/Egils Dambis/