Kā vientuļš ceļinieks naktī...


Maldos kā ceļinieks naktī,
Starp meliem un patiesību,
Starp sapņiem un realitāti,
Starp ticību un skepsi,
Starp pieredzi un cerību,
Un vēlmi visam atmest ar roku.

Maldos kā ceļinieks naktī,
Maldos savās domās un jūtās,
Starp labu un ļaunu,
Maldos starp mīlestību un naidu,
Starp piedošanu un nepiedošanu.
Vēlmi mīlēt, un bailēm vilties.

Maldos pats savos maldos,
Kā aklais bez spieķa,
Kā ceļinieks naktī,
Bez dvēseles gaismas,
Kas atsauktos pretī.
Garš ceļš ir noiets,
Garš ceļš vēl jāiet,
Kā vientuļam ceļiniekam naktī......
/Egils Dambis/