Negribu zināt vairs itin neko,
Ne to, kas bijis - ne, kas tikai būs.
Viss, kas ir bijis, lai paliek kur bijis,
Viss, kam jābūt vēl tikai nāks...

Nav nozīmes tam, kas reiz jau ir bijis,
Tāpat tas neatgriezīsies vairāk nekad,
Nav nozīmes tam, kas tikai vēl nāks,
Tāpat tas pienāks, kad tam būs laiks.

Viss, kas ir mīlēts, dziļi palicis sirdī,
Viss, kas sāpējis, sen jau ir piedots,
Nezinu šodien, ko liktenis nesīs,
Kas sāpēs man rītdien, ko mīlēšu rīt...

Tāpēc dzīvošu šodien, mīlēšu tagad,
Pat, ja tas mani, var sāpināt rīt,
Atpakaļ neskatoties, uz priekšu neskrienot,
Pieņemot to, ko dzīve šodien man nes.
/Egils Dambis/