Īpašā sajūta, no tevis dāvātā,
Pavada mani ik dienu, ik brīdi,
Uzaustot saulei un arī rietot
Jūtu es tevi un tas jau ir daudz.
To sajūtu nevar par naudu nopirkt,
To var tikai mīlot viens otram dot.
To nevar izlūgties, pieprasīt, ziedot,
Kā upuri vēlāk kas sirdi māc.
īpašā sajūta, tā atnāk pati,
To dāvā brīva, mīloša sirds.
Īpašais cilvēks, satiktais ceļā,
Ar kuru vienā ritmā tā sit.
To sajūtu ieguvu satiekot tevi,
To vēlos arī pretī tev dot,
Jo tu esi īpaša ausmā un rietā,
Liekot man justies arī tāpat.
Īpašo sajūtu novēlu katram,
Saņemt un dāvāt otram no sirds.
Nenesot upuri, vienkārši mīlot,
Sirdis kad vienā ritmā jums sit.
/Egils Dambis/