Satiekot tevi, samulstu vienmēr.
Ak, Dievs! Cik skaista var sieviete būt!
Asarās tavās un tavos smieklos
Jūtu, kā pamats zem kājām man zūd.

Zūd visas domas pienainā miglā,
Sirds kāpj pa muti un mulsumā trīc.
Nespējot ticēt, ka tavās acīs
Es varu cienīgs blakus tev būt.

Auguma vijīgums un tava gaita
Fascinē mani un reizē liek mulst.
Nespējot izprast to burvību tevī,
No kuras mana dvēsele dzied.

Apraujas vārdi, apbrīnas pilnie.
Ak, Dievs! Cik skaista var sieviete būt!
Atkal un atkal satiekot tevi,
Mulstu un sirds mana satraukti trīc.
/Egils Dambis/