Mīlestības parāds


Mīlestības parādu atlīdzināt nespēju
Tai, kuru mīlēja reiz mana sirds.
To, kura blakus bija ik dienu,
Kuras dēļ lūza lepnums un spīts.

Savaldīt spēja tā klaidoni veco,
Liekot kā puikam izkust un mulst.
Laikam jau arī mīlēja mani,
Ja kopā vērās mums debesjums.

Sakot - reiz mīlēju. Meloju sev.
Joprojām jo sirds mana kvēlo un deg.
Satiekot, runājot un tāpat domās
Nezūd un neizgaist mīļotās tēls.

Mīlestības parāds kā smaga nasta
Spiež mani ceļos un galina nost.
Pārāk maz mīlējis es viņu esmu,
Ļaujot lai attiecību ziediņi vīst.

Vēstules rakstījis daudz esmu domās,
Jo atklāties vārdos bailes man liedz.
Neredzama siena un kauna jūtas,
Ka pārāk maz mīlestību dāvāju es.
/Egils Dambis/