Mīļā, neklusē! Lamājies, kliedz!
Tikai sirdi neaizver ciet.
Klusēšana tava vairāk par vārdiem
Sāpina un dziļi liek ciest.

Mīļā, neskaties! Neskaties tā!
Klusumā pazīstu vētru, kas briest.
Trako, izārdies, sit kaut vai pļauku,
Lai manī saule vēl nenoriet.

Mīļā, apsēdies! Nevajag iet
Tur, kur mezglu vairs neatsiet.
Kopīgi veidotu dzīpariem baltiem,
Kurus mīlot mācējām siet.

Mīļā, pagaidi! Neaizej lūdzu,
Plosa sirdi tavs nicīgais smīns.
Klusums, skatiens, neviena vārda -
Vētra, kurā tikai var ciest.
Egils Dambis