Ziemas salā spēj uzplaukt roze,
Un gadi nav šķērslis nekad,
Lai mīlestībai ļautos un kaislei,
Kad sirds kā neprātā sit.
Sniegā baltajā smaržo roze,
Neviens to nevar tai liegt.
Un sirmums matos nav šķērslis,
Būt neprātā mīlot mazliet.
Sniega kupenā plaukstoša roze
Labi zina, cik laiks tās ir īss.
Smaržot, ziedēt sniegpārslu valsī,
Lai piepildīts kļūst viņas mūžs.
Nav gadi un vecums šķērslis
Kā rozei smaržot un plaukt.
Lai stāvot pie mūžības vārtiem,
Zini, dzīvot bijis ir vērts.
/Egils Dambis/