Sasildi mani, sasildi aukstumā,
Rudens salnās, kad ļoti man salst.
Kad ziemas tuvumā negribas vairāk
Vienatnē vienai pašai vairs būt.

Sasildi mani, sasildi dvēseli,
Sasildi sirdi, kurai tā salst.
Vienkārši apskauj, sasildi rokas
Un nekad vairs neaizej prom.

Sadzirdi mani, sasildi mani,
Vienatnes rēgi kad mani māc.
Rudens salnās, pusmūža vecumā,
Kad vairs vienai negribas būt.

Sasildi mani, sadzirdi mani...
/Egils Dambis/