Neaizej saltā puteņa vējā,
Neaizej naktī pirms uzaust rīts.
Neaizej sniepārslu neprāta dejā,
Neatstāj rozi uz galda lai vīst.
Paliec vēl brīdi, neaizej prom,
Neatstāj sirdī rētu, lai dzīst,
Neiemin pēdas kupenās baltās,
Atstājot rozi uz galda lai vīst.
Neaizej naktī, pagaidi vēl,
Pagaidi, lai salts putenis rimst.
Leduspuķi neatstāj atmiņu ziedos
Un sārto rozi uz galda lai vīst.
Paliec, neaizej puteņa vējā,
Neaizej sniepārslu neprāta dejā,
Neatstāj pēdas iemītas sirdī
Kā sārto rozi uz galda kas vīst.
/Egils Dambis/